Īsumā par braucamā ceļa servitūta nodibināšanu

Vairāki iedzīvotāji vēršas uz pašvaldībām ar lūgumu nodibināt ceļa servitūtus uz tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, jo ir radušās problēmas ar kaimiņiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ, ir lieguši izmantot savu zemi, kā piebraucamo ceļu. Vairāki no iedzīvotājiem, kas gadu gadiem ir izmantojuši kaimiņu zemes daļu, kā piebraucamo ceļu uz savu īpašumu, uzskata, ka šis ceļš ir servitūts, tomēr tas ne vienmēr ir tā! Kā piemērs, saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta atziņu, izteiktu 2012.gada 25.aprīļa spriedumā civillietā Nr.SKC-223, tas vien, ka prasītājs lieto dabā esošo iebrauktuvi, ja tā apgrūtina blakus viņa zemesgabalam izvietotos īpašumus, nenozīmē braukšanas tiesības (ceļa servitūta) valdījuma iegūšanu un neizslēdz ceļa servitūta nodibināšanu citā vietā.

Ko šajā situācija darīt? Kā rīkoties? Kas vainīgas, ka nav nekāda piebraucamā ceļa īpašumam? Ar šādiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji griežas uz pašvaldībām ar mērķi rast izeju no šīs situācijas.

Ieskatoties netālajā pagātnē, zemes reformas laikā, ar administratīvo aktu, servitūtu varēja nodibināt:

*vietējās pašvaldības lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā;

*lēmumā par zemes privatizāciju, proti, lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma tiesību piešķiršanā par samaksu.

Ar administratīvo aktu noteiktos ceļu servitūtus var iedalīt divās grupās:

* Zemesgrāmatā nostiprinātie servitūti, kas noteikti par labu vienam (vai vairākiem) valdošajam zemesgabalam;

* Zemesgrāmatā nostiprinātie servitūti, kas nav noteikti labu par kādam valdošajam zemesgabalam.

Lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā norādītie ceļa servitūti varēja tikt nostiprināti zemesgrāmatā, tikai tad, ja pēc tam tie tika atkārtoti norādīti lēmumā par zemes privatizāciju.

Ja zemes gabals ir iegūts sakarā ar zemes privatizāciju, precīzāk, sakarā ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma tiesību piešķiršanā par samaksu, ir piemērojami likuma „Par autoceļiem” 6.¹ panta noteikumi, kas nosaka, ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna. Atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 19.panta pirmās daļas noteikumiem, lai pievienotos valsts vai pašvaldības autoceļam, nepieciešama autoceļa īpašnieka rakstveida atļauja, proti valsts autoceļiem no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldības ceļiem no vietējās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

Šobrīd pašvaldības nenodibina un neizskata jautājumus par ceļa servitūtiem, ja tas neskar pašvaldībai piekritīgās vai īpašumā esošās zemes.

Vieglākais un racionālākais variants, protams, paliek vienošanās, noslēdzot līgumu, ar personu (kaimiņu) kurš un tiks apgrūtināts ar servitūta ceļu. Šo vienošanos (līgumu) labāk noformēt pie notāra un obligāti reģistrēt apgrūtinājumu (servitūta ceļu) zemesgrāmatā, lai turpmāk nerastos domstarpību.

Kā uzzināt, vai ir noteikts servitūta ceļš?

Ja pie mājas atrodas servitūta ceļš, tam jābūt fiksētam zemesgrāmatā. Civillikumā noteikts, lai sāktos servitūta tiesības, proti, apgrūtinājums vienai pusei un labums otrai pusei, servitūts jāieraksta apgrūtināmās personas zemesgrāmatā. Tikai pēc tam servitūts stājas spēkā un var izmantot tajā minētās tiesības. Taču apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja ir pamatojums.

Ja nav citas iespējas piekļūt kaimiņos esošajam nekustamajam īpašumam, cilvēki, kam tas nepieciešams, var pieprasīt tādu servitūtu nodibināt Civillikuma noteiktajā kārtībā, proti Civillikuma 1231.pantu, kas nosaka, ka servitūtu nodibina:

  1. ar likumu;
  2. ar tiesas spriedumu;
  3. ar līgumu vai testamentu.

Civillikuma 1135.panta izpratnē servitūta nodibināšanas pamatojums ir vajadzība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar labumu, kas nepieciešams valdošā nekustamā īpašuma funkcionēšanai, turklāt atbilstoši Civillikuma 1146.panta noteikumiem, ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet ar savām pastāvīgām īpašībām.

Naujenes pagasta pārvaldes zemes ierīcības inženieris