Neparastā nedēļa Naujenes pamatskolā

Esam pieraduši, ka daudzas lietas mūsu dzīvē iezvana laiks. Zvani un zvanīšana mūsdienās galvenokārt ir saistība ar telefona zvaniem, jo ar tiem ikdienā saskaras katrs. Ar zvanu asociējas arī modinātāja signāls, kurš liek celties un sākt jaunu dienu. Zvanam un zvanīšanai mūsdienās ir saglabājusies tā galvenā funkcija – signalizēšanas funkcija.

Ir ierasts ka par mācību stundu sākšanos un beigšanos skolotājus un skolēnus informē skaļās elektriskā zvana skaņas. Naujenes pamatskolā zvans iezvana stundas un starpbrīžus jau gandrīz simt divdesmit gadus. Bez tā mēs nevaram iedomāties skolas dzīvi, jo tas ne tikai atgādina par mācību stundām, bet aicina doties starpbrīžos. Arī garšīgās pusdienas beidzas ar zvanu uz stundu.

Daudzi apgalvos, ka skolas dzīve apstāsies, ja tajā neskanēs zvans. Tā domājām arī mēs – Naujenes pamatskolas kolektīvs. Domājām līdz nedēļai no 13. – 17. februārim. Tā bija neparasta nedēļa, jo skolas zvans devās “atvaļinājumā”. Visu nedēļu skolas mācību darbs tika organizēts bez skolas zvana. Ideja bija interesanta. Visu nedēļu mēs kopā neuzkrītoši sekojām tam, lai laikā sāktu stundu, laikā aizietu uz ēdnīcu pusdienās un laikā dotos atpūtā. Kopā mācījāmies dzīvot bez signalizācijas iekārtām – visi gājām un visu darījām savlaicīgi.

Izvērtējot šo neparasto nedēļu un apjautājot skolēnus, esam secinājuši, ka mēs protam strādāt bez skolas zvana. Lielākā daļa skolēnu atzinās, ka viņiem iepatikās bezzvanu nedēļa, jo ir mierīgāk, zvans neliek satrūkties un ļauj klusi pabeigt iesākto. Daudzi atzina, ka mācījās novērtēt laiku, bija jādomā, cik tad ir garas 15 minūtes, 10 minūtes, mācību stundas likās īsākas.

Tā cītīgi strādājot klusumā, pagāja Sirsniņsvētku nedēļa.  Priekšā mūs gaida jauni izaicinājumi un jaunu ideju izmēģināšana.