Pastāvīgās ekspozīcijas

Mākslas galerija „Tēlniece Valentīna Zeile”

2007. gada 5. oktobrī Naujenes Novadpētniecības muzejā tika atklāta mākslas galerija „Tēlniece Valentīna Zeile”. Valentīna Zeile ir dzimusi 1937. gada 13. maijā Daugavpils rajona Naujenes pagasta Viļušu ciemā. Māksliniece bērnību pavadīja krāšņajos Daugavas krastos un jau tad iepazina un iemīlēja mākslas valdzinošo pasauli. Pēc Naujenes pamatskolas absolvēšanas aizsākās ceļš uz lielo mākslu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijā latviešu tēlniecības vecmeistars Kārlis Zemdega vienkāršo Latgales meiteni Valentīnu Zeili izskoloja un izloloja par izcilu mākslinieci – tēlnieci. Pagājušā gadsimta 60. – 70. gados V. Zeile bija atzīta visā plašajā padomju savienībā kā medaļu mākslas atdzīvinātāja pēckara Latvijā. Kopš 1982. gada māksliniece dzīvo un strādā Francijā. 21. gadsimta mainīgajā pasaulē māksliniece pieturas pie klasiskām vērtībām. Izcilās tēlnieces darbi ir izstādīti Maskavā, Kubā, Luksemburgā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Čehoslovākijā. Naujenes Novadpētniecības muzeja V. Zeiles mākslas galerijā var aplūkot mākslinieces dāvinātos apbrīnas vērtos oriģināldarbus – gan Latvijā, padomju laikos (1956.-1982.) veidotos, gan mākslas pasaules Mekā – Parīzē tapušos pasteļus, aktus, medaļas, skulptūras ģipsī un bronzā. Skulptūrās un medaļās atveidoti gan tuvi cilvēki, gan vēsturiskas personības, kas suģestē ar gara varenību.

Etnogrāfijas ekspozīcija „Turīga zemnieka istaba” un „Latgaliešu sadzīves priekšmeti un darbarīki”

Etnogrāfijas ekspozīcija pēc renovācijas atvērta apmeklētājiem 2011. gada maijā. Ekspozīcijā izstādītie eksponāti ir savākti Naujenes pagasta teritorijā. Etnogrāfijas ekspozīcijā „Turīga zemnieka istaba” apskatāms Latgales zemnieka mājokļa iekārtojums. Izstādītie priekšmeti raksturo Latgales zemnieka dzīvesveidu, tradīcijas un kultūru 19. gs. beigās un 20. gs. 1.pusē. Etnogrāfijas ekspozīcijā „Latgaliešu sadzīves priekšmeti un darbarīki” aplūkojami zemnieka saimniecībā un sadzīvē izmantojami priekšmeti, seno svaru, gludekļu, patvāru kolekcija, kā arī var iepazīties ar amatniecības tradīcijām, galdnieka, namdara, zvejnieka, kurpnieka darbarīkiem un piederumiem Latgalē.

Dabas ekspozīcija „Zemūdens pasaule”

Daugavas senleja, kas izveidojusies pirms 13-15 tūkstošiem gadu ledus laikmeta beigās, posmā Naujene – Krāslava, līdz šodienai ir saglabājusi savu pirmatnīgumu. Šajā teritorijā ir savdabīga flora un fauna, interesanti ģeomorfoloģiskie veidojumi. Ar Vides Aizsardzības fonda atbalstu 1999. gada Naujenes Novadpētniecības muzejā atklāta diorāma „Zemūdens pasaule”. Daugavas zemūdens pasaules makets ir veidots no dabas materiāliem un atklāj Daugavas ūdeņu noslēpumaino pasauli, tās floru un faunu.

Ārpusmuzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku māja”

Sākot ar 17. gs. otro pusi Latgalē ienāca slāvi. Tie bija vecticībnieki no Krievzemes rietumu apgabaliem, kuri klusās, nomaļās vietās veidoja savas apmetnes – sādžas. Viena no tām ir Slutišķu sādža, kas atrodas Naujenes pagastā. Tā ir unikāla ar to, ka šeit ir saglabājušies un vērojami 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma vecticībnieku zemnieku guļbūves mājokļi. Viduslaiku Slutišķu apmetnes vietā Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū dabas parka „Daugavas loki” teritorijā 2001.gadā Augšdaugavas dienu ietvaros tika atklāta Naujenes Novadpētniecības muzeja ārpusmuzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku māja”. Ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku māja” iepazīstina ar slāvu tautas dzīvesveidu, sadzīvi un kultūru.