Tūrisma maršruti

CEĻO UN BAUDI LATGALES VALDZINĀJUMU NAUJENĒ!

Augšdaugava ir vieta, kur nesteidzīgam ceļotājam ļauties Latgales dabas valdzinājumam un smelties iedvesmu rītdienai. Latvijas dabas pērle Daugavas senleja ir aizsargājama dabas teritorija, kas izveidojusies mūžīgajam sasalumam kūstot ledus laikmeta beigās pirms 13-15 tūkstošiem gadu. 1990. gadā izveidots dabas parks „Daugavas loki”, lai saglabātu šo unikālo dabas teritoriju – Daugavas augšteces senlejas plašās gleznainās ainavas, tās floras un faunas daudzveidību no Naujenes līdz Krāslavai. Dabas parka „Daugavas loki” apskates objektus var iepazīt ceļojot ar automašīnu, bet dabas mīļotājiem izzināt un iepazīt dabas ainavas, kā arī novērot retu un aizsargājamu dzīvnieku un augu dzīvi dabas parkā „Daugavas loki”, tiek piedāvāts iespaidiem bagāts velomaršruts „Daugavas loki” (maršruta kopgarums – 35km), kurā iekļauti Naujenes pagasta kultūrvēsturiskie objekti:

Juzefovas muižas parks

Juzefovas muižas parks veidots 19. gs. holandiešu stilā un tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur joprojām zem sūnām un lapām mīt liellūpu vīngliemezis. Vēl joprojām parkā zaļo B. Šahno stādītie koki – nu jau simtgadīgās Eiropas ciedru priedes, korķa goba, baltā papele, kuru paēnā var atpūsties ikviens. Te ir romantiski soliņi, tiltiņi, bērniem šūpoles. Ļoti iecienīta vieta jaunlaulātajiem.
Juzefovas muižas mūra ēku cēlis pēdējais saimnieks B. Šahno izvēloties par paraugu Parīzes tuvumā kādreiz redzēto pili. Pašlaik apskatāmi tikai muižas ēkas pamati. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis, kopš 1932. gada ebreja Nahamķesa dibinātais vecais spirta brūzis, ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Juzefova savu nosaukumu ieguvusi 1782. gadā, kad muižnieks Jezups Šadurskis par saviem līdzekļiem šeit uzcēla koka baznīcu Sv. Pētera un Pāvila godam (1944.gada tā nodega). 1934. gadā celta mūra Juzefovas baznīca neogotikas stilā, tāpēc tautā tiek saukta „mazā Parīzes Dievmātes baznīca”.

Taka “Dinaburga – Daugavpils priekštece” 

Taka izveidota 1996. gadā un paver vienreizēju iespēju iepazīt vēsturiskas vietas, izjust viduslaiku garu, ieklausīties strauta čalošanā un baudīt krāšņo Daugavas senleju. 1275. gadā Livonijas ordeņa maģistrs Ernests fon Raceburgs šajā vietā lika pamatus Dinaburgas mūra pilij (Alt-Dünaburg). Šobrīd pilskalnā var apskatīt Dinaburgas pilsdrupas un pils maketu. Līdzās pilskalnam ierīkotajā atpūtas vietā „Bruņinieku laukums” ceļotāji var atpūsties, makšķerēt, iekurt ugunskuru un noraudzīties Daugavas rāmajā tecējumā.

 

2017. gadā tika realizēts projekts “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīkla veidošana antropogēnās slodzes mazināšanai dabas parkā „Daugavas loki” (5.4.1.1/17/A/018). Projekts tiek īstenots pasākuma “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma un vides piesārņojuma ietekmi uz dabas parka “Daugavas loki” īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvas infrastruktūras tīkla pamatus ūdens tūrisma un veselības veicināšanas aktivitātēm un sekmējot UNESCO nacionālā mantojuma sarakstā iekļauto vērtību saglabāšanu. Pateicoties projektam, ir labiekārtota jauna krasta zona, kur būs iespējams ērti nolaist vai izvilkt laivu vai plostu, ērti izkāpt krastā un atpūties. Tāpat teritorija papildināta ar jauniem infrastruktūras objektiem – nojumi ar galdu un soliem, tualeti, iekārtotu laivu nolaišanas/ izvilkšanas vietu, piestātnēm – pontoniem, kā arī skatu platformu kuģa formā un koka rotaļu kuģi. Sīkākā informācijas par projekta realizāciju šeit

“Markovas izziņu taka” 

Markovas izziņu taka(1,6 km) ir izveidota 1993. – 1994.gadā cilvēku ekoloģiskai izglītībai. Taka vijas Markovas pilskalnā, kas ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem – republikas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Visaugstākajā pilskalna vietā senu mītņu un nocietinājuma zīmes. 1994. gadā senajā latgaļu pilskalnā uzstādīta V.Titāna akmenī veidotā zīme ar pilskalna vārdu. Markovas pilskalna pakājē 40 metru dziļā ielejā senatnes dvesmu nes sev līdzi Putānu strauta čalojošie ūdeņi. Putānu strauta krastu nogāzēs valgmi sev rod reti un aizsargājami augi – atvašu saulrietenis un meža vizbulis. Te dus arī pirms 12-13 tūkst. gadu Baltijas ledāja atnestais 1,5 miljardus vecais milzis – Putānu strauta laukakmens – apbrīnojams un iespaidīgs.

Slutišķu sādža 

Slutišķu sādža izvietojusies Daugavas labā krasta terasē. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados šeit tika uzsākta Daugavpils HES celtniecība. Tad pirmo reizi tika pievērsta uzmanība Daugavas senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām. Kopš seniem laikiem te dzīvoja latgaļi, bet 18. -19. gs., sākoties vecticībnieku vajāšanām Krievijā, Slutišķu sādža kļuva par vecticībnieku apmešanās vietu. Mūsdienās tā ir unikāla ar simtgadīgām guļbūvēm un slāviem raksturīgo dekoratīvo koka ēku apdari. Vienā no tām 2001. gadā tika atvērta Naujenes Novadpētniecības ārpusmuzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku māja”, kur ir iespēja iepazīties ar vecticībnieku dzīvesveida īpatnībām.

Naujenes Novadpētniecības ārpusmuzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku māja” Slutišķu sādžā:

Ekspozīcija atvērta apmeklētājiem tikai tūrisma sezonas laikā no 1.maija līdz 30.oktobrim un tikai iepriekš piesakoties. Muzeja grupu apmeklējumus un gida pakalpojumus lūgums laicīgi pieteikt pa tālruni 6 5471321, 29468988 vai 26532508. Iepriekš piesakoties, grupām ir iespēja ekspozīciju apmeklēt arī brīvdienās (sestdienās, svētdienās, svētku dienās)

Vasargelišķu skatu tornis

Uzkāp 18m augstā tornī, izjūti brīvības aizraujošo elpu un ļaujies prātam neaptveramai jūsmai veroties mūžīgi mainīgajā Daugavas tecējumā. Skatu tornis atklāts starptautiskās konferences „ Kultūrvides veidošanas problēmas Daugavas ieleja” laikā 1991. gada 3. oktobrī. No šīs vietas izveidota skice Latvijas 10 latu banknotei. 2015. gadā Vasargelišku skatu tornis tika atjaunots. Sīkākā informācija ir pieejama šeit